Programma Elīna Granča. Baltijas jaunās balsis tiek īstenota, pateicoties Pētera Rožlapas ģimenes ziedojumam.

​

VSIA Latvijas Nacionālā opera un balets 2025. gada sākumā piesaistījusi nozīmīgu ziedojumu no ievērojamā latviešu scenogrāfa Pētera Rožlapas (1906-1991) ģimenes. Profesore Anita Rožlapa (1939-2024) savu mantojumu novēlējusi tēva Pētera Rožlapas piemiņas saglabāšanai. Anita Rozlapa Revocable Trust (ASV) ziedojis LNOB naudas līdzekļus, kā arī gleznas un skulptūras, kuras Pēteris Rožlapa ir radījis trimdā.

​

Pēteris Rožlapa sāka strādāt Latvijas Nacionālajā operā tieši pirms simts gadiem kā izcilā scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Ludolfa Liberta asistents. 1935. gadā Pēteris Rožlapa, pateicoties savam talantam, kļuva par operas galveno scenogrāfu, radot monumentālas dekorācijas un kostīmus operām, baletiem un operetēm.  Starp ievērojamākajiem iestudējumiem, kuriem Pēteris Rožlapa radījis skatuves ietērpus, ir pieminami Alfrēda Kalniņa opera Baņuta (1937, 1941), Džuzepes Verdi opera Aīda (1938), Jāņa Kalniņa balets Rudens (1938), Žaka Ofenbaha opera Hofmaņa stāsti (1938), Džuzepes Verdi opera Masku balle (1939), Volfganga Amadeja Mocarta opera Burvju flauta (1940), Pētera Čaikovska balets Gulbju ezers (1941), Riharda Vāgnera opera Tanheizers (1942), Jāņa Kalniņa opera Hamlets (1943) un Ludviga van Bēthovena opera Fidelio (1944).

​

1944. gadā Pēteris Rožlapa kopā ar sievu Vilmu un meitu Anitu devās trimdā, mūža otro pusi pavadot ASV.  

Latvijas Nacionālā opera un balets pauž gandarījumu par iespēju godināt Pētera Rožlapas piemiņu, iegūtos naudas līdzekļus ieguldot jaunās operdziedātāju paaudzes attīstībā.

​

Attēlā: Ziedotājas Anitas Rožlapas vecāki - Latvijas Nacionālās operas scenogrāfs Pēteris Rožlapa ar dzīvesbiedri Vilmu Rožlapu 1930. gados. Foto no LNOB arhīva